Stāsts par Jāni Pīnupu skatīts 7165 reizes, 16 komentāri


Špoģu vidusskolas skolēns Jānis Sokolovskis laipni piekrita publicēt savu sagatavoto stāstu par sava vectēva Eduarda Pīnupa brāli Jāni Pīnupu (dzimis 1925.gada 20.maijā, miris 2007.gada  16.jūnijā).  Ģimenei piederēja 23,5 ha zemes, Jānim bija vēl divi brāļi Staņislavs un Eduards, māsa Veronika. Jānis Pīnups dzimis Pelēču pagasta Kotļeru sādžas Vētraiņos. 1944.gada 26.augustā viņu, jaunu puisi no Jaunaglonas skolas sola iesauca Sarkanajā armijā. Pie Aiviekstes tika īsu brīdi apmācīts rīkoties ar ieroci un septembrī jau tika sūtīts kaujās. Piedalījies trīs uzbrukumos, viens pie Ogres forsēšanas, viens pie Madlienas. 1944.gada 17.septembrī kaujas laikā tika kontuzēts, kad atjēdzies no kontūzijas devies uz mājām. Slepus, izvairoties no dokumentu pārbaudēm uz ceļiem, Koknesē sadabūtās privātās drēbēs tērpies, nogājis kājām 250 km, 1944.gada 7.oktobrī naktī viņš pieklauvēja pie dzimtās mājas loga. Sākās briesmu pilna dzīve, slēpjoties no visiem, kas varēja uzzināt par viņa atrašanos mājās. Tika mājās un tuvējā mežā iekārtotas slēptuves. Rūpes par brāli Jāni uzņēmās visa mūža garumā brālis Staņislavs un māsa Veronika, kuri tādēļ neizveidoja savas ģimenes. Mājā netika ievilkta eklektrība. Cītīgi Jānis Pīnums slēpās pirmos 25 gadus, pēc tam viņs dažkārt iznāca no paslēptuves, jo bija jātiek pie ārsta Preiļos, bija arī citi braucieni uz Daugavpili, Rēzekni, Preiļiem. Pēc 1991.gada notikumiem, kad Latvija atkal kļuva neatkarīga valsts, Jānis Pīnups vēl nelegalizējās, jo Krievijas armija vēl nebija pametusi mūsu valsti. Tikai 1995.gadā 9.jūnijā viņs pieteicās Pelēču pagasta policijas iecirknī. Viņam piešķīra Latvijas pasi, personas kodu un valsts pabalstu.

Bēres
1940.gads, Jāņa Pīnupa vectēvā bēres, Veronika sestā no labās puses, tēvs ceturtais no labās puses, māte otrā pa labi no krusta ar melnu lakatu galvā
>
Komentēt >    Rakstīt autoram
Ārija Mirdza Sīle par savu brāli Voldemāru Jāni Silgaili skatīts 6586 reizes, 5 komentāri


Ārija Mirdza Sīle dzimusi 1930.gadā, dzīvo Jelgavā un, satikta Jelgavā Brāļu kapos pie kādas kapu kopiņas, sāka stāstu par savu brāli Voldemāru Jāni Silgaili, kurš tika smagi ievainots un  dienu vēlāk mira no ievainojuma 1944.gada janvārī pie Neveļas, būdams latviešu 313.policijas bataljona dižkareivis. Cīņu biedri, neskatoties uz niknām kaujām, atkāpjoties zem ienaidnieku spiediena, spēja izdomāt, kā viņu mirušā cīņu biedra pēdējo vēlēšanos izpildīt. 11.janvārī ievainotais Voldemārs Jānis Silgailis mira 12.janvārī no smaga ievainojuma krūtīs.  Ievainojums tika gūts tādejādi, ka bunkurā bija negaidot ielauzies kāds padomju karavīrs un sācis šaut uz bunkura iemītniekiem. Voldemārs bija  atradies vistuvāk uzbrucējam, un viņš bija satvēris automātu aiz stobra, lai izrautu ieroci. Četras lodes bija trāpījušas rokās un piektā krūtīs. Cīņu biedri viņu, un vēl vienu kritušo kareivi ievietoja maisos, aizšuva tos, uzrakstīja Jelgavas pasta adresi un ievietoja vagonā kā pasta sūtījumu. Kaut arī Ludzā šo sūtījumu vācu komendants lika izņemt no vagona, latviešu pasta ierēdnis bija nepaklausījis un sūtījums sasniedza Jelgavu. Vecākiem tika piezvanīts un paziņots, ka viņu dēls ,atvests kā pasta sūtījums, un, ir saņemams pilsētas morgā. 1944.gada 28.janvārī kritušā karavīra izvadīšanā no Jelgavas Sv.Annas baznīcas piedalījās vai puse pilsētas.  Otru kritušo karavīru  Folkmani aizveda viņa piederīgie uz Iecavu, bet Voldemāru Jāni Silgaili apbedīja Jelgavā 1919.gadā kritušo latviešu karavīru brāļu kapos. Uz kapa uzlikto pieminekli padomju okupācijas gados iznīcināja, bet kapu sargs nenodeva  tuviniekus čekistiem, kas interesējās, kur ir piederīgie. Kapu sargs bija pateicis ka tuvinieki aizmukuši uz Ameriku. Visus padomju gadus Ārija Mirdza Sīle un viņas piederīgie tāpēc baidījās kopt brālā kapu. Foto un dokumentus ģimenes saglabāja ierakuši zemē pie mājas esošajā ceriņkrūma.


Voldemārs Jānis Silgailis
Dzimis viņš ir 1922.gada 27.jūlijā Lielvircavā. Vēlāk ģimene dzīvojusi Ugālē, no 1937.gada visi pārcēlušies uz Līvbērzes Melnupju mājām, jo tēvs bijis mežsargs. Bilde fotografēta Jelgavā 1938.gadā saņemot pasi.
>
Komentēt >    Rakstīt autoram
Latvija II pasaules karā skatīts 4314 reizes, 3 komentāri


Molotova - Ribentropa pakts, Latvija zaudē savu neatkarību, padomju pirmā okupācija, "Baigais gads",  vācbaltiešu repatriācija,1941.gada 14.jūnija deportācijas, represijas un Latvijas valsts institūciju, vērtību noārdīšana. II pasaules karš, tā gaita Latvijas teritorijā, Latvijas pilsoņi Sarkanajā armijā un vācu armijā, pretošanās kustība un kaloborācija, bēgļi. Karas sekas.


Lasīt visu >     Komentēt >    Rakstīt autoram
Roberts Rubenis - Rubeņa bataljons Ugālē skatīts 649061 reizes, 1784 komentāri

1944.gadā, kad Latvijā ienāk atkal Sarkanā armija, daudzi vīri ķerās pie ieročiem, lai mēģinātu aizstāvēt savu zemi pret šo ienaidnieku. Veidojas kureliešu grupas, kas sadarbojas ar Konstantīna Čakstes vadīto Latvijas Centrālo Padomi, cerot ,ka varēs atjaunot Latvijas valstiskumu. Cīņa paredzama ar diviem ienaidniekiem, gan ar nacistiem, gan ar sarkanajiem. Roberts Rubenis - jauns leitnants, latviešu puisis, kurš 1944.gada novembrī Kurzemē Ugāles mežos komandēja bataljonu, nolēma pretoties vācu pavēlēm nolikt ieročus. Spilgts piemērs latviešu vēlmei atgūt valsts neatkarību II pasaules kara laikā. Fotogalerijas tapšanā liels paldies Roberta Rubeņa mazmazdēlam Linardam Drukmanim.

Lasīt visu >     Komentēt >    Rakstīt autoram
Latvija 1939.gadā starp Padomju Savienību un Vāciju skatīts 8712 reizes, 3 komentāri

Latvijas valsts izveidošanās saistīta ar I pasaules karā sekām, kur sabrūkot Krievijas un Vācijas impērijām bija iespējams ar citu, karā uzvarējušo lielvalstu atbalstu, nācijām izteikt savu pašnoteikšanās gribu, izveidojot neatkarīgas valstis. Latvijas valsts veidošanās posmā šī brīvība bija jāizcīna ar ieročiem rokās, cīnoties gan ar tiem, kas vēlējās redzēt Latviju kā Krievijas sastāvdaļu, gan kā Vācijas atkarībā esošu zemi. Latviešu tauta, nesot smagu upuri, izcīnīja savu neatkarību. Būdama, kā neliela Baltijas valsts, starp divām lielvarām Vāciju un Padomju Savienību, kas 20.gadsimta 30.gadu beigās sāka bruņoties un pieļāva iespēju savu interešu aizstāvībai lietot militāru spēku, Latvija sadūrās ar problēmām, ko radīja šīs lielvaras.
 

Lasīt visu >     Komentēt >    Rakstīt autoram
Attēlu galerija