1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas Republikas neatkarību, Tautas padome deklaratīvi noteica arī pagaidu jaunizveidotās valsts robežu. Lai to apsargātu, 1919. gada 7. novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības. Ar 1919. gada 15. novembri sākās reālā robežas apsardzība.  Robežsargu darbība tika balstīta uz Tautas Padomes 1918.gada 5.decembrī izdotajiem iekšējās apsardzības pagaidu noteikumiem. 
1920.gada 8.novembrī Robežapsardzību pārdēvēja par Robežsargu divīziju un uzdeva tai valsts robežas apsardzību.
 1922. gada 2.februārī Ministru kabinets nolēma izformēt Robežsargu divīziju un valsts robežu apsardzību nodot Iekšlietu ministrijai. Tā paša gada 10.martā valsts robežu apsardzību no robežsargu divīzijas pārņēma jaunizveidotā Robežpolicija. 
1935.gadā Ministru kabinets pieņēma likumu „Par valsts robežas apsardzību”. Iekšlietu ministrijas ietvaros 1935.gada 6.aprīlī nodibināja atsevišķu karaspēka vienību – Robežsargu brigādi, par kuras komandieri iecēla pulkvedi Ludvigu Bolšteinu. Līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā Robežsargu brigāde tās komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina vadībā bija pilnveidojusies un kļuvusi par saliedētu un labi organizētu atsevišķu karaspēka daļu ar dzelzs disciplīnu. 
1940.gada 3.oktobrī Latvijas PSR Tautas Komisārs A. Noviks parakstīja pavēli par robežsargu bataljonu izformēšanu un robežsargu atvaļināšanu. Latvijas Republikas Robežsargu brigādi likvidēja 1940.gada 10.oktobrī.

1990.gada 20.decembrī Augstākā Padome pieņēma likumu „Par Latvijas Republikas valsts robežu”, bet vadība vēl neveica aktīvus pasākumus tā īstenošanai, lai nesaasinātu attiecības ar PSRS. 1991.gada 7.novembrī Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs apstiprināja „Nolikumu par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību” un jau 1991.gada 11.novembrī atjaunotās Latvijas Republikas pirmie robežsargi Rīgas brāļu kapos nodeva karavīra zvērestu. 

1991.gadā, kad Latvijas Republika atguva valstisko neatkarību, valsts robežas tika atjaunotas. Tās noteica līdz 1940. gada 16. jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie līgumi, kā arī vēlāk noslēgtie starpvalstu līgumi par robežas atjaunošanu vai noteikšanu.  

1991.gada 13.decembris ir juridiskais Robežsardzes atjaunošanas datums.

Laipni ar ģimenes foto albumā esošām fotogrāfijām un atmiņām dalās Silva Bikše.
Tātad, mans vecvectēvs Vilhelms Petrītis ir strādājis robežsardzē 30.gados Zilupē, Dagdā, Jaunlatgalē un vēlāk atbrīvots no pienākumiem, jo viņa dežūras laikā, kāds no izbijušajiem robežsargiem bija pārbēdzis uz Krieviju.
Diemžēl ir tā, ka ar komentāriem būšu diezgan skopa - fotogrāfijās atpazīstu tikai savus tuviniekus - vecvectēvu Vilhelmu Petrīti , vecvecmammu Vilmu, vecmāmiņu Laimu un onkuli Dailoni.
Tas ir kā nerakstīts likums, ka to, kam gājuši cauri mūsu mīļie, patiesi novērtējam tikai tad, kad viņu vairs nav...
Ļoti miglaini atceros, ko vecvecmamma kādreiz, kad vēl biju maza meitene, tika stāstījusi par "Latvijas laikiem" (viņa tā vienmēr teica).
Lūgums skatītājiem, kas var palīdzēt atpazīt fotogrāfijās redzamās vietas vai cilvēkus, sazināties ar Silvu Bikši e-pasts